Mīļākā rotaļlieta

2020-01-27 13:02

Janvāra izskaņā Rikavas pagasta bibliotēkā aizsākās UNESCO Stāstu bibliotēkas garais stāsts “Mana mīļākā bērnības rotaļlieta”. Katrs iedzīvotājs aicināts atnākt ar mīļāko bērnības rotaļlietu uz bibliotēku, tās vadītāja katru stāstu dokumentēs fotoattēlos un aicinās stāstu par rotaļlietu atstāt rakstiski pagasta vēstures materiālos.

Rakstisku ziņu par pirmajām rotaļlietām cilvēces vēsturē nav, jo tik sen cilvēks vienkārši neprata rakstīt. Zinātnieki izsaka hipotēzes, ka spēļmantu lomā varēja būt dažādas figūriņas no koka, no kaula, no ādas; arī sūnas, akmentiņi. Bērnu pasaule nav iedomājama bez rotaļāšanās un rotaļlietām, jo tas palīdz attīstīt gan dažādas fiziskās maņas, gan iztēli un kopumā dzīves uztveri. Senajās ēģiptiešu kapenēs atrastas plakanas koka lelles, kuru mati bija veidoti no malā vai koka pērlītēm.Jau 600 g.p.ē. tika atrastas arī lelles, kas veidotas no lupatām, koka, kaula un māla, tad dažām no lellēm bija veidoti kustīgi locekļi un maināms apģērbs.17.gs Holandē parādījās lelles ar kustīgām acīm un dabiskiem cilvēku matiem, savukārt Parīzē šajā laikā parādījās lelles, kas nosacīti prata staigāt. 18.gs Vācijā aizsākās porcelāna leļļu kults. 19.gs beigās Eiropā populārākas par pieaugušo cilvēku atveidotajām lellēm kļuva lelles –bērni. Un tad jau 1959. gadā nāk klajā kulta lelles Bārbijas.

Rotaļlietu senā pagātne nāk no daudz un dažādām kultūrām, līdz ar to tās mēdz būt gan ļoti vienkāršas, gan gluži pretēji – izcili sarežģītas. Ja senākā rotaļlieta ir lelle, tad nākošā, kas tai seko daudzās kultūras ir bumba. Jau senajās Ēģiptes kapenēs tika atrastas akmens figūras un akmens bumba, ar kuru pa tām mest.Savukārt 18.gs.Anglijā tika izgudroti  saliekamie attēli jeb mūsdienās populāro pužļu aizsācēji, kas aizrāva gan lielus, gan mazus, ap šo pašu laiku tikai izgudroti arī līdz mūsdienām tik populārie vaska krītiņi.Uz rokas maucamās rotaļlietas jeb cimdiņ rotaļlietu aizsākumi meklējami Tokijā, kur tās tika veidotas no zeķēm, kurām pazudis pāris.Mūsdienu laikmeta viena no vispopulārākajām rotaļlietām ir lācis Tedijs, kurš radies agrīnajā 20.gs. un savu nosaukumu ieguvis par godu ASV prezidentam Teodoram Rūzveltam, kad tas kādās medībās atteicies nošaut sagūstīto lāci.

Larī pasaule strauji attīstās visās jomās, Lego klucīšu popularitāte nav mazinājusies kopš 1932. gadā tos izgudroja dāņu galdnieks Ole Kirks Kristiansens, sākotnēji tie tika gatavoti no koka. 1949. gadā kompānija sāka ražot mūsdienās pazīstamos plastmasas Lego klucīšus.Mūsdienās bērniem ar vien mazāk ir jāpiepulē sava iztēle, jo rotaļlietu ražotāji piedāvā jau gatavus produktus- multfilmu varoņus pārvērstus mīkstajās mantiņās, auto ar gatavām  sacīkšu trasēm, runājošus mājdzīvnieku aizvietotājus u.taml.

Rikavas jauno literātu kopas dalībnieki bija pirmie, kuri bibliotēkā dalījās stāstos par savām mīļākajām rotaļlietām. Vasīlijs Krasnovs atnesa žurķi Vaļeru. Tas zēna mājās mīt jau apmēram 4 gadus, puika pat īsti neatceras, kas uzdāvināja, arī dāvināšanas notikums nav palicis atmiņā. Vasīlijs tikai teic: “Es ieraudzīju šīs rotaļlietas sirsnīgās, labestīgās acis un sapratu – šī ir mana rotaļlieta!” Zēns pastāstīja, ka viņa kaķīši neprotestē pret šo prāvo žurku, sadzīvo draudzīgi.

Inga Strogonova atnāca ar oranžu pokemonu Čermontu. Inga par savu mīļāko rotaļlietu pokemonu uzskata jau piecus gadus. Viņa to ņem līdzi gultā, lai naktī saldāks miegs, rūpējas, lai Čermonts ir tīrs. Savukārt Ingas mazā māsa Samanta atnesa mīļu lelli, kura uzdāvināta šogad Ziemassvētkos. Samanta teica: “Man to atnesa Salatētis. Es ar lelli kopā guļu, spēlējos, viņa ir paklausīga. Nolieku gultā, nokomandēju, ka jāguļ – lelle arī guļ. Kad pasaku, ka jāsēd – viņa sēd. Mēs abas viena otru apskaujam. Mēs abas esam skaistas.”

Ksenija Šatilova visiem parādīja savu bezgala mīļo tīģerīti. Izrādās, ka pirms gadiem četriem, kad skolā viesojās “Mārītes” fotokompānija, šī rotaļlieta likās tik sirsnīga, mīļa, ka meitene izlūdzās atļauju nopirkt šo spēļmantu. Esot bijis jāškiras apmēram no pieciem eiro vai pat vairāk, bet izdotās naudas nav žēl, jo tīģerītis ir mīļš, labprāt ļaujas Ksenijas roku apskāvieniem, ļauj sevi piespiest klāt, uzklausa meitenes nopūtas un prieka brīžus.

Diāna Dimzule visiem parādīja 2018. gada 1. oktobrī arēnā “Rīga” iegūtu dinozauru: “Man to nopirka māsīcas draugs Timurs. Mēs visi kopā bijām uz grandiozo šovu “Pastaiga ar dinozauriem”. Man ļoti patika, uzvedums bija iespaidīgs, vērienīgs! Man nemaz nebija bail, mazāki bērni gan baidījās. Varēja dzirdēt, ka ne viens vien jautā saviem vecākiem, vai dinozauri viņus neapēdīs, mazuļi pat raudāja.” Diāna atzina, ka rotaļlieta ir mīļa tamdēļ, ka tā saistās ar neparastu piedzīvojumu, kā arī tamdēļ, ka viņai ļāva izvēlēties, kuru dinozauriņu pirkt.

Dace Vilcāne bija atnesusi ne rotaļlietu, bet tās fotogrāfiju: “Šajā fotogrāfijā man ir viens gads un deviņi mēneši, esmu tikko sākusi apmeklēt Rikavas bērnudārzu. Šī lelle, kas toreiz bija augumā puse no manis, ir krustmātes, krusttēva dāvināta. Kā redzat – balta, kupla princešu kleita, zeltaini mati, skaistas acis. Īsta sapņu lelle. Ticiet, pie manis viņa daudz piedzīvoja! Es viņai taisīju frizūras, pinu bizes. Beigās noskuvu pliku pakausi. Laikam gribēju redzēt, vai mati ataugs. Lellei ar flomāsteriem zīmēju savu izdomātu meikapu, pēc tam sirsnīgi mazgāju nost un liku atkal meikapu. Šuvu lellei kleitas, kopā ar viņu dzīvoju savā mājā… Jā, jā! Mums toreiz bija saliekamais galds, tam viena puse parasti bija ciet, tur veidojās tāds kā skapis, plauktiņš. Tur mēs abas mitinājāmies caurām dienām. Lelle brīžiem bija mana draudzene, brīžiem – meita. Viņa visam piekrita. Pacieta, ka taisu viņai operācijas – griezu pušu vēderu, citas ķermeņa daļas. Un tad kādā dienā lelle vienkārši izgaisa! Es pat nesapratu un nepamanīju. Kā vecāki novērsa uzmanību, nezinu, jo nepieminu, ka būtu raudājusi par zudībām. Domāju, ka mamma vienkārši saprata, ka lelle ir pilnīgi beigta.”

Pasākuma izskaņā Rikavas jaunie literāti atzina, ka bijis interesanti klausīties sirsnīgos un jautros stāstus, kā arī atzina, ka rotaļlietas ir ļoti svarīgas un vajadzīgas: tās iepriecina, saprot, uzklausa. Diāna teica vienkārši: “Ar rotaļlietām var parunāties un tad uzreiz paliek vieglāk.”

Atrast savās atmiņās par mīļākajām rotaļlietām to bērnības vieglumu, kas vairo spēku šodienas pienākumiem, novēl Rikavas jaunie literāti un bibliotēkas vadītāja! Nāciet ar saviem stāstiem!

Iveta Dimzule.

Autores foto.

 

Kontakti

UNESCO LNK Adrese:
Pils laukums 4- 206
Riga, LV-1050
Tel: +371 67325109
www.unesco.lv
+371 67325109 office@unesco.lv